Latvijā par šo tēmu izteicies jurists Andrejs Arnautovs
” Tūlīt pastāstīšu. Runa ir par slēptajām kamerām, mikrofoniem, noklausīšanās ierīcēm vai pat flešatmiņām ar ieraksta funkciju. Latvijā ar likumu ir aizliegta ne tikai šādu ierīču izmantošana, bet arī to glabāšana.
To nosaka Latvijas likuma 237. panta pirmā daļa. Par šādu pārkāpumu var draudēt brīvības atņemšana līdz diviem gadiem vai naudas sods.” Pastāv Krimināllikuma norma (237.1 pants) par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem un speciāli radītu vai pielāgotu ierīču aprites aizliegumu.
Noteikumi, kas ietilpst “Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu saraksta” pielikumā, var attiekties uz ierīcēm operatīvās darbības veikšanai.
“Pat ja jūs šādu ierīci iegādājāties tikai “joka pēc”, jūs jau esat pārkāpis likumu. Un, ja tiesībsargājošās iestādes pieķers jūs ar šādu ierīci vai atradīs to jūsu mājoklī, jūs varat kļūt par krimināllietas dalībnieku.
Starp citu, līdzīgas problēmas reiz bija arī kādam bijušajam mēram. Rakstiet komentāros — kādas spiegošanas ierīces esat iegādājušies pēdējā laikā?” stāsta A. Arnautos
Mēs pārbaudījām šo informāciju
⚠️ Kas ir mazāk noteikts vai nepatiesi
Nav konstatēts, ka likums pilnībā aizliegtu glabāšanu visām slēptajām kamerām, mikrofoniem vai “flešatmiņām ar ierakstu” nekādā veidā — likuma norma attiecas uz speciāli radītām vai pielāgotām ierīcēm, un to aprite (t.i. izgatavošana, pārdošana, importēšana, turēšana) var būt ierobežota tikai tad, ja tās klasificē kā “speciālās operatīvās darbības ierīces”. Informācija ņemta no Satversmes Tiesa mājaslapas.
Piemēram, ja tu vienkārši iegādājies vienkāršu slēptu kameru vai mikrofonu bez pielāgojumiem operatīvām darbībām, varbūt šī norma neattiecas.
Lasi vēl: Kāpēc nedrīkst atstāt čekus veikalā – pastāstīsim kāpēc labāk to nedarīt un paņemt čeku
Par sodu “līdz 2 gadiem vai naudas sodu” — šāda soda mērs var būt paredzēts likumā konkrētās redakcijās par šo aprites aizliegumu.
Tas ne vienmēr nozīmē, ka katrā gadījumā tiks piemērots tik smags sods.
🧐 Kas likumā patiešām ir
Latvijas likumā ir pants 237.^1 (t.i. “Stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšana”), kas paredz atbildību par aprīkojuma, ierīču vai instrumentu apriti (izgatavošanu, izplatīšanu, glabāšanu utt.), ja tās ir “speciāli radītas vai pielāgotas operatīvās darbības pasākumiem” un ir iekļautas “stratēģiskas nozīmes preču sarakstā”.
Šī norma tika apstrīdēta Satversmes tiesā, bet tiesa nosprieda, ka tā (tas pants) atbilst Latvijas Satversmei un var tikt piemērota. Taču svarīgi: likums runā par ierīcēm, kuras ir speciāli radītas vai pielāgotas operatīvās darbības pasākumiem, nevis par visām slēptajām kamerām, mikrofonu ierīcēm vai ierakstu ierīcēm vispār.
Tātad nav absolūti taisnība, kā tekstā teikts, ka glabāšana jebkurai slēptajai ierīcei automātiski ir likumpārkāpums — tas ir atkarīgs no ierīces rakstura un likuma klasifikācijas. Lūdzam izvērtēt visu informāciju, ko dzirdat vai lasāt.
